Bišķi par baskājiem un minimālistiem. Pirmā daļa.

Labdien, mani sauc Bannijs un es esmu baskājis. Runā, ka ir trīs temati, kas var novest līdz karam – reliģija, politika un makšķerēšana. Pēdējos desmit gados ir parādījies vēl viens šķēpu lauzšanas temats – baspēdošana, baskājošana, a.k.a barefoot. Tagad, kad lielākās kaislības ap šo tematu ir norimušas (respekts Edgaram Rencim par lielāko uguns uzņemšanu uz sevi), es beidzot uzdrošinos nedaudz izteikties par šo tēmu.

Es šo rakstu marinēju draftos jau divas nedēļas un sapratu, ka varbūt viena turboraksta vietā jāizliek divi vai trīs īsāki. Loģiskā kārtā sāksim ar pirmo daļu – emocionālo.

Īsumā sakot, nekā daudz jau nau ko teikt – esmu baskājis, skrienu minimālos apavos, bet šad un tad pēdas atslodzei paskrienu spilvenapavos. Un kā vienmēr – ir nianses.

Vai tu esi slims/ nenormāls/ anormāls/ neestētisks/ stulbs/ idiots/ autsaideris?

Nu pag, kāpēc uzreiz jāapsaukājas?! Vispirms es esmu skrējējs. Pārējais nāk pēc tam. Apsaukāt baskājus ir tāds pats arhaisms kā savulaik slēptojāji apsaukāja snovbordistus “atkal šitie idioti ar savām debīlajām pagalēm”. Vnk mēs izvēlamies skriet plānākos apavos. Vai arī, ja segums to atļauj – vispār bez apaviem. Jo galvenais ir skriet! Nevis izrādīt kāds nu kuram foršāks aprīkojums.

Ja jums tā paliks vieglāk, uztveriet mūs kā nabadziņus kuriem nav naudas priekš “normāliem” apaviem, bet lepnums neļaus tos pieņemt no jums.

Mēs visi esam skrējēji un tas ir tas, kam būtu mūs jāvieno. Baskāji neskrien tāpēc ka viņi būtu iestājušies kārtējā reliģiskajā sektā. Viņi nevienam neuzbāžas ar grāmatu pirkšanu, viņi ir tādi paši skrējēji kā citi. Gribētos domāt, ka viņi ir mazāk aroganti, bet laikam ir tik pat augstprātīgi un iedomīgi kā visi citi skrējēji.

Pa lielam baskājus no nebaskājiem atšķir tikai vēlme sajust virsmu pa kuru skrien. Man šķiet, ka skriet biezos spilvenapavos (piefiksējiet, ka es teicu – biezos spilvenapavos, nevis vienkārši apavos) ir tas pats kas spēlēt klavieres boksa cimdos, mīlēties ar prezervatīvu vai iet uz pludmali kažokā. Bet es nerādu ar pirkstiem un nesmejos (dažkārt smejos, nu nevar nesmieties redzot cilvēku skrienam šitamajos).

Viens piemērs, kad es tiešām esmu un gribu būt baskājis – fiziskajās nodarbībās sporta zālē ar pārējiem mana kluba biedriem. Tur ir tādi vingrinājumi, ko basām kājām ir vieglāk paveikt nekā apavos – piemēram wallsits. To IR  vieglāk izdarīt basām kājām, jo jāiekrampējas grīdā. Bet nu higienas apsvērumu dēļ man nākas vilkt minimālos apavus. Vilks paēdis un kaza dzīva.

Kāpēc tu esi baskājis?

Vienkāršā atbilde – mani tā sauc, jo es atsakos skriet apavos ar biezu zoli. Nezinu, kāpēc mani tā sauc. Mani sauc un es atsaucos. Prasiet tiem, kas mani par baskāji sauc.

Manuprāt būt par baskāji ir tas pats, kas būt tādam kā skriešanas gurmānam – patīk izjust skriešanu pa sūnām, pa siltām zemesceļa smiltīm, pa betoniem uz mola, pa šķeldu parkā, pa zālīti pļavā. Vieniem patīk sajust citrusa noti vīnā, man patīk sajust oļus starp pirkstiem.

Kā tu nonāci līdz baskājiem?

Pamatā ir stāsts – tāds pats kā visiem citiem baskājiem – skrēju, sāka sāpēt kājas, sapratu, ka skriešana nav priekš manis, tad atklāju baspēdošanu, kājas pārstāja sāpēt, sāku skriet 5x vairāk. Viss.

Garais stāsts ietver manas mocības ar ahileja cīpslu, sāpošiem ceļiem, pārrunām ar ārstiem. Pazemojums sporta veikalā, kad man pateica, ka vienīgais, kā es drīkstu skriet ir ļoti dārgos apavos un vēl dārgākās ortopēda speciāli izgatavotās zolēs. Omfg, mani gribēja pataisīt par kropli! Bet tad nāca TĀ slavenā grāmata. Es to čali starp citu (no sporta veikala, nevis grāmatas) ik pa laikam redzu un visu laiku gribas viņam kautkā indīgi atgādināt, kā viņš no manis gribēja uztaisīt vecu tanti, bet nu es neesmu ļaunatminīgs, tikai ar labu atmiņu 😀 Kinoloģija – vārds, kas tiek ievietots šajā rakstā, lai Artūrs izlasītu vismaz līdz šejienei.

Tagad atskatoties uz to procesu es saprotu, ka situāciju izglāba ne jau basās kājas, bet skriešanas tehnika, ko man tā kā ar slotu pa seju iedeva tieši skriešana basām kājām. Ja godīgi, man liekas, ka TĀ grāmata pat īsti neatbildēja uz jautājumu “kā tieši, bļin, jāskrien”, bet tā deva vīziju par “parasto” skriešanas apavu izmešanu miskastē un skriešanu normālos – minimālos apavos, kas ir baspēdošanas mazāk radikālā forma. Pateicoties tai es ieguvu pareizāku skriešanas formu (labu formu es nekad neiegūšu, esmu pietiekami vecs, lai būtu pietiekami piezemēts un to apzinātos).

Lai vai kā, there is no way back. Par šo tēmu ir jau ļoti daudz runāts. Vairāk un labāk par to var palasīties Pa Baso lapā.

Bet tu neskrien visu laiku basām kājām, tu točna esi baskājis?

Redziet, es neskrienu basām kājām visur un visu laiku. Neviens baskājis to nedara. Ja kāds baskājis basām skrien [burtiski] visu laiku, tad viņš ir kaut ko pārpratis un visticamāk nākamsezon atradīs citu nodarbi – piemēram, kļūs par vegānu vai gatavosies citplanētiešu iebrukumam.

Ja ir iespēja skriet basām, kāpēc ne, bet reāli sadzīvē visi baskāji savas kājas aizsargā uzvelkot apavus, kas aizsargā kājas no ārējās vides iedarbības. Pat Latvijas baskāju krustēvs Edgars R. neskrien basām kājām visu laiku. Ir izņēmumi, bet pārsvarā es viņu redzu vibramos un vivobarefūtos. Vienīgās sacensības, kur es viņu esmu redzējis skrienam basām kājām ir BBPU un Ventpils Pusmaratons. Un tas arī ir pareizi, jo pārmērības un kategorisms ir kaitīgs veselībai.

Baskājošana ir vairāk “ideja”, nekā burtiska skriešana basām kājām 24/7. Man liekas, ka tā arī ir galvenā problēma komunikācijā ar citiem skrējējiem – baskāji neskrien basām visu laiku cauru gadu. Baskāji tomēr izvēlas aizsargāt savas basās kājas, tāpēc izvēlas atbilstošus apavus atkarībā no gadalaika un skriešanas virsmas.

Citējot Edgaru R “Galvenais, ka baspēdošana ir sirdī”. Jā, es esmu baskājis. Ne tāds, ka traks un ar galvu nedomājošs, bet nu tāds – baskājis sirdī. Es mājās staigāju basām kājām. Laukos staigāju basām kājām. Pludmalē basām kājām. Jāņos pa pļavu basām kājām. Es arī skrienu basām kājām. Bieži. Bet tikai gar jūru. Pērn gar jūru pa vasaru noskrēju pārsimts kilometrus. Reiz viens jaunbaskājis man pārmetoši prasīja – “kāpēc tu neskrien basām kājām visu laiku?” Es saku, ka dzīvoju piepilsētā – te nav kur skriet basām kājām – asfalts, grants, mežs. “Bet mežā – tas tak ir ideāla vieta, kur skriet basām”.

Mežā? Kamon, mežā basām kājām skrien tikai pilsētnieki. Tie kas dzīvo pie meža zina, ka tur ir amorāli daudz čiekuru, sakņu un vecu skuju, akmeņu un pilsētnieku atstātu atkritumu. [Šajā brīdī mana māsa Ilze atzinīgi pamāj ar galvu, redzot pareizu ģenetīva lietojumu].

Basām kājām paskriet mežā – tā ir eksotika, ko pilsētnieki dara reizi pa reizei īpašā izbraucienā pie dabas. Ja tas jādara katru dienu, tad priekšroku ļoti ātri ņem ērtības. Manā gadījumā tie ir minimāli treilu apavi.

Mans vectēvs visu mūžu laukos nostaigāja zābakos. Ne jau tāpēc, ka televīzijā tos reklāmēja Čerepovecas kirzas zābaku rūpnīca vai arī viņam tie ļoti patika, bet tāpēc, ka dzīvojot laukos ar pārdurtu, sasistu, uzdauzītu, salauztu kāju tu vienkārši vari uzreiz pakārties. Ak šī pirmās pasaules eksotika – basām kājām paskriet mežā… 😀

Tā lūk. Esmu baskājis, bet sirdī un teorijā.

Ikdienā un praksē esmu minimālists un skrienu apāvis minimālus apavus. Kas tie tādi?  Ziniet, minimāli apavi patiesībā ir tādi paši parasti apavi ar kādiem jūs pārvietojaties ikdienā un kādos sporto VISI CITI sporta veidu pārstāvji (izņemot peldēšanu). Bet nu mīļā miera labad, turpināsim parastos skriešanas apavus apsaukāt par “minimāliem”, bet 3cm augstus polsterētus gumijspilvenapavus par “parastiem”.

Bet par to kas ir minimālie apavi, kā tajos ir skriet un vai baskāji sadeg elles ugunīs, ja uzvelk parastos apavus, par to visu un vēl šo to citu var lasīt nākamajā emocionālajā rakstā “Kā tad īsti ir ar tiem minimālajiem apaviem“. Tur ir interesanti. Vismaz man 😀

7 Comments

  1. Starp citu, vai patiesi tikai vienās sacensībās esi mani redzējis skrienam basām? Tas gan ir visai savādi. Atceros, piemēram, ka pērngad Ventspilī, kad Tu gribēji 50 minūtēs noskriet, mēs ar Alīnu Tevi otrā apļa beigu daļā panācām (vai arī Tu mūs?), parunājāmies pat un tā. Tad arī, piemēram, skrēju basām. Bet nu jā, nav jau arī skrienot vienmēr jāskatās uz kolēģa pēdām 🙂

    • bannijs

      February 14, 2016 at 4:41 pm

      NU jā bija otrādi 😀 Es visu laiku kautrīgi turējos astē, tad otrā apļa pusē, panācu un finišā izrāvu. Alīnai dūrējs laikam bija vai kaut kas tāds. Piedodiet.
      Es bieži pievēršu uzmanību tam, kas tev kājās, biežāk tie ir pirkstaiņi, pāris reizes bija vivobarefūti. Tāpēc neievēroju, ka tu esi pilnīgi bass 🙂 Bet nu laikam tikai Alīnai bija. Es pats toreiz (vispār, visu sezonu izņemot BBPU un Sigulda, kas bija katastrofa Nike Free izskatā) skrēju New Balance Minimus. Pirms diviem gadiem apstākļu dēļ es noskrēju Kuldīgā pusīti pa baso, nebija slikti, tik cik kāju pirkstiem asās bruģa malas nepatika.

      Man ir vēl pārdomas par šo tēmu, bet tas jau citu nedēļu 🙂

  2. Super! Lieliski uzrakstīts! Kārtīgi apsmējos.

  3. Kas ir pareiza skriešanas forma? Un kurš to ir nodefinējis?

    • bannijs

      February 24, 2016 at 2:18 pm

      Labs jautājums. Kaut arī pareiza skriešanas forma nav reglamentēta nevienas valsts likumdošanā, pastāv tāda kā “vispārpieņemta” vienošanās par to, kas ir un kas nav pareiza skriešanas ģeometrija. Iespējams, ka šī vienošanās ir panākta analizējot elites skrējējus trasē. Tas ir jau apskatīts miljons reizes un var “sagūglēt” vienkārši meklējot pēc “correct running posture” vai “correct running form”.
      Bet nu īsumā – pamatā “pareizai” skriešanas formai ir soļa biežums (kadence) un leņķi, leņķi, leņķi – atsperoties, piezemējoties, zvētējot kājas/rokas uz priekšu, zvalstoties uz sāniem. Visās trijās dimensijās. Tas viss ietekmē soļa garumu, vertikālo oscilāciju, labsajūtu trasē un finiša laiku. Bet lai šo formu sasniegtu, ar ģeometriju vien nepietiek – tur ir treniņi, treniņi, treniņi. Un atpūta.
      Šeit ir ļoti interesants video par to, kā uzlabojot skriešanas formu (tos pašus nelaimīgos leņķus) cilvēkam būtu iespējams noskriet maratonu zem divām stundām (pašlaik ir 2:02:57 un iespējams būtu labots, ja vien Berlīnes maratonā Nike nebūtu notizlojušies ar apaviem Eliūdam Kipčogem) http://somaxsports.com/video.php?analysis=sub-2-hour-marathon
      un kāpēc daži sportisti nespēj uzrādīt labus rezultātus dēļ tiem pašiem nelaimīgajiem leņķiem http://somaxsports.com/video.php?analysis=holding-back-uk-runners

  4. I have noticed you don’t monetize your website,
    don’t waste your traffic, you can earn extra cash every month because you’ve
    got hi quality content. If you want to know how to make extra money, search for:
    Boorfe’s tips best adsense alternative

Leave a Reply

Your email address will not be published.

*

© 2017 Bannijs Skrien

Theme by Anders NorénUp ↑