Abioģenēze

Citādāka Sporta ABC sākas ar abioģenēzi, kas ir maz izpētīts subjekts. Biežāk tā ir process, kura laikā dīvāna formu ieņēmusi oglekļa/ūdeņraža/skābekļa pļeka (saukta par “homo sapiens imobilis”) saņem dievišķo providenci un visādi citādi nekustīgajā masā dzimst bacilis, kas sāk dedzināt taukus, audzēt muskuļus un neatgriezeniski ražot kaifu.

Oficiālā versija

Oksfordas Angļu valodas vārdnīca raksturo abioģenēzi kā mūsu planētas dzīvibas rašanos no neorganiskas vai nekustīgas stubstances. Lai konstruētu pārliecinošu abioģenēzes teoriju, jāpieņem, ka zemes vecums ir vismaz 4 miljardi gadu.
a (grieķiski prievārds ‘ne’) + bios (grieķiski ‘dzīvība’) + genesis (grieķiski ‘rašanās’)

Klusos pavasara vakaros, īsajā klusuma brīdī starp fāstfūda čāpstināšanu un jaunas seriāla sērijas sākumu var izdzirdēt vārgu pikstoņu, kur abioģenēzes neskartās dīvānmatērijas jebko kas kustās ātrāk par viņiem sāk sauc par “pii*** pii*** pii*** spor-tis-ti. Pii***! Pii***…”. Tā skan abioģenēzes neskartā cietviela dīvānā. Uzsākot dīvānvielas paškustību šī pīkstoņa pazūd.

Līdz šim zinātnieki (tā viena tante teica) vairākos zinātniskos eksperimentos ir veikuši vairākus interesantus zinātniskus secinājumus – abioģenēze pati par sevi ir pulsējoša un dzīva – piemēram skrējēju abioģenēzes process aktivizējas pavasarī pirms LTK maratona un norimst līdz ar Siguldas pusmaratonu, trenažieru abioģenēze aktivizējas starp otro janvāri un norimst divas nedēļas vēlāk. Bet abioģenēze “per se” nekad neapstājas – vienmēr kāds kautkur sāk vai turpina sportot, arī ziemā.

Otrais interesantais zinātinskais secinājums ir abioģenēzes irreversibilitāte – ja dīvānmatērija atdzīvojas, tad tā norimst tikai kapā (vai krematorijā, kādas nu kuram aizkapa vēlmes)

Diemžēl trešais zinātniskais eksperiments klusi un pārliecinoši izgāzās – abioģenēzes pirmā dzīvības impulsa cēlonis nav noskaidrots – dievišķā providence, kas piešķil dzirksti dīvānmatērijai vēl nav detektēta CERN superkolaiderī. Zinātnieki ir pārliecināti, ka tā eksistē.

Pag, kas ir Citādāka Sporta ABC?

Viss sākās tā – braucu es tipa no atvaļinājuma un pusbesīgā pusnegulētā stadijā piedzemdēju fantastisku ideju – rakstu sēriju par citādāku – čoināku skriešanas vārdnīcu. Da ko tur skriešanas – sporta vārdnīcu, jo doma ir tāda, ka vārdnīca var būt attiecināma ne tikai uz skriešanu, bet arī soļošanu, velopolo, bodībildingu, kērlingu, nu dajebko! Bet atšķirībā no tādiem apnikušiem un simtstūkstošmiljons reižu apžļembātiem šķirkļiem kā “kadence – kāju dipidāšanas intervāls”, “ogļhidrāti – ļoti garšīgas narkotikas, kuru pārmērīga lietošana noved pie aptaukošanās” un “kapitulācija – tas ko tu dari, redzot kā tevi apdzen par apli”, es nolēmu vienkārši paņemt randomā to kas bija zem rokas – Oksfordas Angļu vārdnīcu un randomā velkot ar pirkstu izvēlēties pirmo kas pagadās. Vai otro, ja pirmais nepatīk. Tā man pirmais šķirklis izkrita “abioģenēze”. Otro šķirkli uz burtu B es ļaušu izvēlēties jums. Paņemiet jebkuru vārdnīcu un izvēlēties randomā jebkuru šķirkli, kas latviski/svešvārdiski sākas ar burtu B. Vai arī vienkārši – paņemiet jebkuru tekstu kas jums gadās zem rokas un atrodiet pirmo lietvārdu, īpāšības vai apstākļa vārdu, kas sākas ar burtu B. Tad nosūtiet to uz abece@bannijsskrien.lv vai arī komentāros.