Čalīt, esi kā supermens – ja velc taitus, neaizmirsi arī šortus, ok?

Sen nav bijis kāds cepiens. Davai [bez davai, gi gi gi] parunāsim par tik garlaicīgu tēmu kā vīrieši un taiti (tights). Nezinu, kā taitus pareizi sauc latviski, jo veicot padziļinātu un ilgstošu pētījumu (trīsdesmit sekundes divos interneta veikalos), viennozīmīgu atbildi neguvu. Sauksim tos par taitiem. Vai leggingiem. Bet noteikti, ne par garajām skriešanas biksēm, jo tas ir tas pats kas Lamborghini saukt par labu automobīli – nē, nopietni – ja jau Lamborghini ir tiiiik ļoooti labs, tad kāpēc to tik maz pērk? (Jā, jā, es nozagu šito stulbo joku no 9vīru žurnāla)

Īsumā: Čalīt, esi kā Supermens un velc taitiem pa virsu šortus. Hoķ apenes.

Garumā: Continue reading

Liepāja (Liepadžah) 2017

Visi mēs skrienam.  Vai nu pēc pirmās vietas olimpiskajā maratonā, vai arī uz tuvākajiem krūmiem autobusam piestājot zaļajā pieturā. Vai arī uz veikalu bez piecām desmitos.

Ir daži tūkstoši skrējēju kas skrien sacensībās. Citiem sanāk labi un viņi stāv uz pjedestāla, citiem pjedestāls ir vienaldzīgs un viņi izbauda skrējienu lēnām čunčinot savā jogging tempā, jo svarīgi ir tas, ka būs medaļa, putra un vispār izvilkties laukā.

Un ir trešā grupa skrējēju – tie kas cenšas. Viņi zin (man skolotāja stāstīja ka ‘nav tev te nekāda Zina’, es tā sapratu ka mūsdienās zina ir atkal legāla, bet bailes no lieteratūras skolotājas stāv pāri likumam), ka pjedestāls nespīd, bet ikdienā tomer trenējamies, pa ziemu ir labi pastrādāts, sačimači ir reizi mēnesī (ar Stirnu Buku – ik pa pāris nedēļām neskaitot vēl tādus ne-seriālus kā Zīlons, Rembate, Saldus, utt). Karoč – ir skrējēji, kam sacensības ir kā pārbaudījums. Obligātais eksāmens. Ja tu zini sajūtu “man jānoķer tas orandžais krekls” vai arī “pēc šitā līkuma es paiešu, nē, pēc nākamā”, tad tu zini par ko es runāju.

Īīīiīiiiīīsāk sakot, es pat neatceros ko es gribēju stāstīt. Ak jā Liepadžah. Continue reading

Zeķes ir mīts

Vispirms – šodien gatavojoties Noskrien Ziemu 3.posmam Priekuļos piefiksēju, ka man nav vairs “sporta zeķu”. Turklāt es jau kādu gadu neesmu tās vilcis. Protams, es gadu arī neesmu normāli skrējis, bet nedomāju ka manas problēmas ar potīti ir deļ 1.20 Eur vērtām zeķēm no Rimi.

Un vēlāk skrienot trasē piefiksēju ka visiem priekšā skrienošajiem ir melnas zeķes (ja tu takās skrienot neskaties zem kājām sev vai priekšā skrienošajam, var sanākt boboo). Garlaicīgas melnas sporta zeķes, garlaicīgākas par mana kaķa darāmo lietu sarakstu rītdienai. Karoče – sporta zeķes ir mīts. Continue reading

© 2017 Bannijs Skrien

Theme by Anders NorénUp ↑